Tējas vēsture sniedzas 5000 gadu senā pagātnē. Leģenda vēsta, ka tēju atklāja Ķīnas imperators Šen Nuns, kurš ar savu karaspēku, ceļojot caur augstkalnu provincēm, piestāja atpūsties ceļmalā. Šen Nuns, kā jau bija ierasts, pirms dzeršanas ūdeni uzvārīja. Ar vēja plūsmu no blakus esošā krūma zara nobira lapa un iekrita verdošajā ūdenī, iekrāsojot to dzeltenīgā krāsā un radot saldu, spēcīgu aromātu. Tā Šen Nuns kļuva par pirmo cilvēku, kas nogaršoja tēju. Izbrīnījies par dzēriena patīkamo garšu, viņš jutās uzmundrināts un spēcīgs doties tālāk ceļā, pirms tam pavēlot, lai brīnumaino krūmu izrok un iestāda viņa pils dārzā. No tā arī radās tējas dzeršanas tradīcija, kas aizsākās Ķīnas imperatora galmā un mūsdienās ir pārņēmusi jau visu pasauli, kļūstot par otru populārāko dzērienu uzreiz pēc ūdens.